uzturēt
uzturēt -turu, -turi, -tur, pag. -turēju transitīvs, darbības vārds
1.Apgādāt (parasti nestrādājošu cilvēku) ar dzīvei nepieciešamo.
PiemēriUzturēt mazgadīgus bērnus.
1.1.Apgādāt, aprūpēt (piemēram, bērnu).
PiemēriSlimnieku uztur aprūpes darbinieki.
1.2.Apgādāt ar barību, apkopt.
PiemēriUzturēt vistas arī ar garoziņām.
1.3.Nodrošināt (kādu, ko) ar iztiku, eksistences līdzekļiem.
PiemēriViņas govs palīdz uzturēt ģimeni.
2.Panākt, ka (kas uzbūvēts, izveidots) saglabājas izmantošanai vēlamā kvalitātē.
PiemēriUzturēt māju.
Stabili vārdu savienojumi(Uz)turēt kārtībā.
2.1.Panākt, būt par cēloni, ka (stāvoklis, darbība, process, piemēram, vidē) saglabājas, turpinās.
PiemēriUzturēt pavardā uguni.
2.2.Panākt, būt par cēloni, ka (stāvoklis, darbība, norise sabiedrībā) saglabājas, turpinās.
PiemēriUzturēt draudzīgas attiecības.
2.3.Panākt, būt par cēloni, ka (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, spējas u. tml.) saglabājas.
PiemēriUzturēt možu garu.
Stabili vārdu savienojumiUzturēt dzīvību.