uzturēt
uzturēt -turu, -turi, -tur, pag. -turēju darbības vārds; transitīvs
1.Apgādāt (parasti nestrādājošu cilvēku) ar dzīvei nepieciešamo.
PiemēriUzturēt mazgadīgus bērnus.
- Uzturēt mazgadīgus bērnus.
- Uzturēt ģimeni.
- Valstij jāuztur vecie, vientuļie iedzīvotāji.
1.1.Apgādāt, aprūpēt (piemēram, bērnu).
PiemēriSlimnieku uztur aprūpes darbinieki.
- Slimnieku uztur aprūpes darbinieki.
- Labi uzturēts zīdainis.
1.2.Apgādāt ar barību, apkopt.
PiemēriUzturēt vistas arī ar garoziņām.
- Uzturēt vistas arī ar garoziņām.
- Labi uzturēts zirgs.
1.3.Nodrošināt (kādu, ko) ar iztiku, eksistences līdzekļiem.
PiemēriViņas govs palīdz uzturēt ģimeni.
- Viņas govs palīdz uzturēt ģimeni.
- Amats tevi uzturēs vienmēr.
2.Panākt, ka (kas uzbūvēts, izveidots) saglabājas izmantošanai vēlamā kvalitātē.
PiemēriUzturēt māju.
- Uzturēt māju.
- Uzturēt senās koka baznīcas.
- Iekopt un uzturēt zālienu.
- Labi uzturēti ceļi.
Stabili vārdu savienojumi(Uz)turēt kārtībā.
- (Uz)turēt kārtībā — 1. Raudzīties, lai (kas, piem., priekšmets, telpa, vieta) būtu sakārtots.2. Rūpēties, lai (piem., darbarīks) būtu sagatavots lietošanai.
2.1.Panākt, būt par cēloni, ka (stāvoklis, darbība, process, piemēram, vidē) saglabājas, turpinās.
PiemēriUzturēt pavardā uguni.
- Uzturēt pavardā uguni.
- Ejot uzturēt ātru tempu.
- Navigāciju uztur ostas velkoņi.
- Uzturēt tīmekļa portālu.
2.2.Panākt, būt par cēloni, ka (stāvoklis, darbība, norise sabiedrībā) saglabājas, turpinās.
PiemēriUzturēt draudzīgas attiecības.
- Uzturēt draudzīgas attiecības.
- Uzturēt dialogu par karaspēka izvešanu.
- Uzturēt vietējo ražošanu.
2.3.Panākt, būt par cēloni, ka (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, spējas u. tml.) saglabājas.
PiemēriUzturēt možu garu.
- Uzturēt možu garu.
- Uzturēt sevi formā ar diētu.
- Uzturēt formu, lai varētu koncertēt.
Stabili vārdu savienojumiUzturēt dzīvību.
- Uzturēt dzīvību — palīdzēt (kādam) saglabāt dzīvību.