izdalīt
izdalīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1.Izsniedzot (vairākiem vai daudziem), iedot katram daļu no kopuma; sadalīt.
PiemēriIzdalīt bērniem dāvanas.
- Izdalīt bērniem dāvanas.
- Izdalīt zāles slimniekiem.
- Skolotāja skolēniem izdalīja kontroldarbus.
- Nopelnīto naudu strādnieki savā starpā izdalīja godīgi.
2.Radīt un izvadīt no sevis (parasti kādu vielu) – par organismu, orgāniem.
PiemēriIzdalīt sviedrus, žulti.
- Izdalīt sviedrus, žulti.
- Slimības laikā organisms pastiprināti izdala vielmaiņas atkritumus.
- Egle izdala sveķus.
2.1.Panākt, ka (piem., no ķīmiska savienojuma, vielu maisījuma) atdalās (kāda viela).
PiemēriIzdalīt no jūras ūdens tur esošos sāļus.
- Izdalīt no jūras ūdens tur esošos sāļus.
3.Dalot (vienu skaitli ar otru), iegūt dalījumu.
PiemēriDesmit izdalīt ar divi.
- Desmit izdalīt ar divi.