izdabūt
izdabūt -dabūju, -dabū, -dabū, pag. -dabūju transitīvs, darbības vārds
1.Ar pūlēm, grūtībām izvilkt, izņemt (no kurienes), izvirzīt (cauri kam, caur ko).
PiemēriIzdabūt kāju no zābaka.
1.1.Ar pūlēm, grūtībām panākt, ka izkļūst, izvirzās (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriIzdabūt bērnus no baseina.
1.2.Ar pūlēm, grūtībām panākt, ka aiziet prom (no kurienes).
PiemēriIzdabūt imigrantus no valsts.
2.Pateikt, izrunāt (parasti ar pūlēm, grūtībām); arī panākt, ka (kāds ko) pasaka, izpauž.
PiemēriSlimnieks izdabūja pār lūpām dažus vārdus.
3.Iegūt (no kāda), parasti ar pūlēm, neatlaidību.
PiemēriBērns ar lūgšanos izdabūja no vecākiem kāroto mantu.
3.1.sarunvaloda; kopā ar: "cauri" Ar pūlēm dabūt piekrišanu, atļauju (kā) realizēšanai.
PiemēriIzdabūt cauri mājas izbūves plānu.
3.2.Iegūt ar darbu, pūlēm (materiālas vērtības).
PiemēriIzdabūt no meža 20 sterus malkas.