Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
iztvaikot
iztvaikot 3. pers. -o, pag. -oja intransitīvs, darbības vārds
1.Pārvērsties tvaikos; izdalīties (par šķidrumu, tvaikiem).
PiemēriIztvaikojis ūdens.
1.1.transitīvs Izdalīt (mitrumu, tvaikus).
PiemēriLapas iztvaiko ūdeni.