iztvaikot
iztvaikot 3. pers. -o, pag. -oja darbības vārds; intransitīvs
1.Pārvērsties tvaikos; izdalīties (par šķidrumu, tvaikiem).
PiemēriIztvaikojis ūdens.
- Iztvaikojis ūdens.
- Šķidrums pamazām iztvaiko.
- Gadā caur mucām iztvaiko ap 2 % viskija.
1.1.transitīvs Izdalīt (mitrumu, tvaikus).
PiemēriLapas iztvaiko ūdeni.
- Lapas iztvaiko ūdeni.
- pārnestā nozīmē Purvs iztvaiko vaivariņu smaržu.