izurbināt
izurbināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju transitīvs, darbības vārds
1.Urbinot izveidot, radīt (kur caurumu, robu).
PiemēriIzurbināt caurumu.
1.1.Urbinot, izgraužot padarīt (ko) caurumainu, robainu.
PiemēriĶirmju izurbinātas mēbeles.
1.2.Urbinot izdabūt (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriIzurbināt rozīnes no maizes.