izurbt
izurbt -urbju, -urb, -urbj, pag. -urbu transitīvs, darbības vārds
1.Urbjot izveidot (caurumu, padziļinājumu u. tml.).
PiemēriIzurbt caurumus.
1.1.Ieurbjoties, arī strauji ietriecoties, padarīt (ko) cauru, caurumainu, robainu.
PiemēriŠķembas izurbj koku.
1.2.Urbjot izdabūt (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriIzurbt iežus.