izturēts
izturēts [izturȩ̂ts] -ais vīriešu dzimte, īpašības vārda nozīmē, divdabis
izturēta -ā sieviešu dzimte, īpašības vārda nozīmē, divdabis
izturēti apstākļa vārds
izturētība sieviešu dzimte, lietvārds
1.Savaldīgs, emocionāli noturīgs.
PiemēriViņš ir ļoti izturēts.
1.1.Noteikts, nemainīgs (piem., uzskatos, rīcībā); arī konsekvents; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriIzturēts cīnītājs.