izturēt
izturēt -turu, -turi, -tur, pag. -turēju darbības vārds; transitīvs
1.Spēt pārciest, paciest (ko nelabvēlīgu).
PiemēriIzturēt karstumu.
- Izturēt karstumu.
- Izturēt sāpes.
- Aitas var izturēt aukstumu.
- Tāds troksnis nav izturams.
Stabili vārdu savienojumiIzturēt skatienu. Neizturēt kritiku.
- Izturēt skatienu — skatoties kādam acīs, nenovērsties.
- Neizturēt kritiku — neatbilst kādām prasībām.
1.1.Spēt dzīvot, arī uzturēties (kādu laika posmu nelabvēlīgos apstākļos).
PiemēriIzturēt auksto ziemu.
- Izturēt auksto ziemu.
- Izturēt vairāku dienu pārbraucienu.
- Izturēt visu nakti bez atpūtas.
- intransitīvs Nespēt ilgi izturēt karstumā.
1.2.intransitīvs Spēt nepievērst uzmanību (kam); spēt savaldīties.
PiemēriBeidzot sieviete neizturēja un sāka raudāt.
- Beidzot sieviete neizturēja un sāka raudāt.
2.Spēt pārvarēt, paveikt (piem., uzdevumus, pārbaudījumus).
PiemēriIzturēt dzīves grūtības.
- Izturēt dzīves grūtības.
- Izturēt smago darbu.
- intransitīvs Vajag izturēt līdz galam.
Stabili vārdu savienojumiIzturēt eksāmenu. Izturēt konkursu.
- Izturēt eksāmenu — sekmīgi nokārtot eksāmenu.
- Izturēt konkursu — konkursā tikt atzītam par derīgu, piemērotu (kam).
3.formā: trešā persona Pārciest (nelabvēlīgus apstākļus) – par augiem, to daļām.
PiemēriZiedi izturējuši salnu.
- Ziedi izturējuši salnu.
- Koks izturējis lielo vētru.
3.1.Nepārveidoties, nezaudēt derīgumu (kādos apstākļos) – piem., par priekšmetiem.
PiemēriIzturēt lielu spiedienu, augstu temperatūru.
- Izturēt lielu spiedienu, augstu temperatūru.
- Detaļas iztur lielu berzi.
- Lielākā daļa vitamīnu neiztur saules staru un gaismas iedarbību.
3.2.Būt derīgam, lietojamam (kādu laiku).
PiemēriJumts izturēs ziemu.
- Jumts izturēs ziemu.
4.Spēt apgādāt ar barību (mājdzīvniekus).
PiemēriIzturēt pa ziemu vēl vienu govi.
- Izturēt pa ziemu vēl vienu govi.
5.Uzglabāt (kādos apstākļos), līdz iegūst vēlamo gatavības pakāpi.
PiemēriOzolkoka mucās izturēts dzēriens.
- Ozolkoka mucās izturēts dzēriens.