izturēšanās
izturēšanās sieviešu dzimte, lietvārds
1.Darbība, process → izturēties.
1.1.Cilvēka darbību un rīcības kopums.
PiemēriPārdomāta, taisnīga izturēšanās.
1.2.Dzīvnieka darbību un rīcības kopums.
PiemēriNovērot meža dzīvnieku izturēšanos.
Normatīvais komentārs:Izturēšanās pieder pie atgriezeniskajiem lietvārdiem, kuru locīšana ir specifiska, tiem nav arī visu locījumu formu: vienskaitlī nom. izturēšanās, ģen. izturēšanās, akuz. izturēšanos, instr. ar izturēšanos; daudzskaitlī nom. izturēšanās, ģen. izturēšanos, akuz. izturēšanās.