iztrupēt
iztrupēt 3. pers. -trup, pag. -trupēja darbības vārds; intransitīvs
Satrupēt (viscaur vai no iekšpuses).
PiemēriKoks ar iztrupējušu vidu.
- Koks ar iztrupējušu vidu.
- Iztrupējušas kāpnes.
- Iztrupējuši grīdas dēļi.