Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
iztrūkties
iztrūkties -trūkstos, -trūksties, -trūkstas, pag. -trūkos atgriezenisks, darbības vārds
1.Pēkšņi tikt iztraucētam un sabiedētam; arī izbīties.
PiemēriIztrūkties no sauciena, zibens.
1.1.Pēkšņi, strauji piecelties; uztrūkties.
PiemēriIztrūkties no gultas.
1.2.Pēkšņi pārtraukt kādu darbību; uzmosties.
PiemēriIztrūkties no domām.