uztrūkties
uztrūkties -trūkstos, -trūksties, -trūkstas, pag. -trūkos darbības vārds; atgriezenisks
1.Satrūkstoties strauji piecelties.
PiemēriUztrūkties kājās.
- Uztrūkties kājās.
- Uztrūkties sēdus.
- Uztrūkties no dīvāna un pieiet pie loga.
1.1.Satrūkstoties pacelties spārnos.
PiemēriUztrūkstas visi nolaidušies putni.
- Uztrūkstas visi nolaidušies putni.
2.Satrūkstoties (no kā), pēkšņi uzmosties, arī tikt pēkšņi iztraucētam (no kā).
PiemēriUztrūkties no snaudas.
- Uztrūkties no snaudas.
- Naktī uztrūkties vienos sviedros.
- Zvans liek uztrūkties no pārdomām.