izturīgs
izturīgs -ais vīriešu dzimte, īpašības vārds
izturīga -ā sieviešu dzimte, īpašības vārds
izturīgi apstākļa vārds
izturība sieviešu dzimte, lietvārds
izturīgums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Tāds, kas var izturēt (ko nelabvēlīgu).
PiemēriIzturīgs cilvēks.
1.1.Tāds, kas nenogurst.
PiemēriIzturīgs skrējējs.
1.2.Tāds, kas spēj ilgi darboties bez traucējumiem (par cilvēka vai dzīvnieka ķermeni, tā daļām).
PiemēriIzturīga sirds.
2.Tāds, kas var izturēt kā ietekmi (par priekšmetu, vielu); tāds, kas ātri nenolietojas.
PiemēriIzturīgs audums.
3.Tāds, kas var izturēt nelabvēlīgus augsnes, klimatiskos u. tml. apstākļus (par augiem, to daļām).
PiemēriIzturīgas gurķu šķirnes.
Stabili vārdu savienojumiIzturīgs pret veldri.