Paplašinātā meklēšana
Meklējam izturēt.
Atrasts vārdos (6):
Atrasts vārdu savienojumos (3):
Atrasts skaidrojumos (175):
- rādīt zobus (Kādam) naidīgi izturēties pret kādu; aktīvi pretoties.
- pārtvert Aizturēt (ko kustībā esošu) un neļaut turpināt pārvietošanos.
- aizkavēt Aizturēt (uz kādu laiku); kavēt (kāda laiku).
- internēt Aizturēt un izolēt (piem., kara laika bēgļus, militārpersonas).
- apspiest Aizturēt, apvaldīt (kādas fizioloģiskas reakcijas, to izpausmi).
- iesaldēt Aizturēt, uz kādu laiku atlikt (kā) īstenošanu.
- kunksts Aizturētam vaidam līdzīga (piem., aiz sāpēm radīta) īsa skaņa.
- iesprausloties Aizturēti iesmieties.
- iespurgties Aizturēti iesmieties.
- paspurgt Aizturēti pasmieties.
- spurgt Aizturēti smieties.
- spurkšķēt Aizturēti smieties.
- kunkstēt Aizturēti vaidēt, stenēt (piem., aiz sāpēm).
- nokunkstēt Aizturēti vaidot, stenot, arī žēlabaini, raudulīgi noteikt, pateikt.
- izbarot Apgādājot ar barību, izturēt, izmitināt (mājlopus).
- izlikties Apzināti izturēties tā, lai radītu par sevi citādu, patiesībai neatbilstošu priekšstatu.
- likties Apzināti izturēties, rīkoties tā, lai radītu maldīgu priekšstatu, ka dara vai nedara (ko); izlikties.
- nest uz rokām (kādu) ar lielu mīlestību, īpašu uzmanību izturēties pret kādu; lutināt kādu.
- pienākums Ar morāles vai tiesiskām normām saistīta indivīda nepieciešamība rīkoties, izturēties noteiktā veidā.
- stiprināt Atbalstīt (kādu); panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst izturīgāks (piem., grūtībās, saspringtā emocionālajā stāvoklī), var izturēt (ko).
- ieredzēt Būt labās domās (par kādu); izturēties ar labvēlību un patiku (pret kādu).
- plosīties Būt ļoti kustīgam, izturēties skaļi, parasti rotaļājoties, priecājoties; arī draiskoties.
- turēt sevi rāmjos būt savaldīgam, izturēties atbilstoši pieņemtajām normām.
- skatīties Būt tādam, kam ir kāds viedoklis (par ko); izturēties kādā veidā (pret ko).
- turēties Būt tādam, kam ir noteiktas īpašības; būt pieņemamā fiziskā stāvoklī; izturēties, izpausties noteiktā veidā.
- turēt godā cienīt; izturēties ar godbijību.
- godināt Cildināt, arī sveikt (kādu, parasti publiski); izturēties ar goddevību (pret ko).
- aizture Darbība, process --> aizturēt.
- izturēšanās Darbība, process --> izturēties.
- reaģēt Darboties, izturēties noteiktā veidā citas darbības, norises ietekmē.
- veloergometrija Diagnostikas metode – slodzes tests, izmantojot veloergometru, kas parāda sirds spēju izturēt fizisku piepūli.
- samācīt Dot padomu (kādam), piem., kā izturēties, rīkoties kādā situācijā; dodot padomu, noskaņot (pret kādu); iemācīt (parasti ko nevēlamu).
- mākties Draudīgi, naidīgi tuvoties; izturēties agresīvi, uzbrukt.
- peldēt pa virsu dzīvot, izturēties, rīkoties pavirši, virspusēji, neiedziļinoties.
- peldēt pret straumi dzīvot, izturēties, rīkoties pēc savas pārliecības, gribas pretēji vairākuma uzskatiem.
- ālēties Enerģijas pārpilnībā izturēties skaļi un neapvaldīti; dauzīties.
- saņemt grožus stingrāk ierobežot rīcības brīvību, sākt izturēties stingri.
- saņemt grožus ierobežot rīcības brīvību, sākt izturēties stingri.
- pievilkt grožus ierobežot rīcības brīvību, sākt izturēties stingri.
- pamācība Ieteikums, norādījums (kā rīkoties, izturēties); arī padoms.
- iztrakoties Ilgāku laiku skaļi, trokšņaini uzvesties, izturēties, rīkoties strauji, neapvaldīti.
- aizciesties Ilgi aizturēt, apspiest sevī kādu vēlēšanos; ilgāku laiku, ļoti vēlēties (ko darīt).
- ērģeļpunkts Ilgstoši izturēta skaņa basā, kuras fonā skaņdarba augšējās balsīs notiek akordu maiņa vai melodiju kustība.
- lēkt acīs izaicinoši izturēties, teikt ko asu, aizskarošu, runāt pretī.
- paklausīt Izdarīt, izturēties pēc (kāda) gribas, padoma, norādījuma; izdarīt, izturēties (pēc kāda pavēles, rīkojuma).
- profanēt Izkropļot, sagrozīt, necienīgi izturēties (pret ko nozīmīgu, vispāratzītu).
- tēlot Izlikties (par ko); izturēties tā, ka izpaužas (kāda, parasti neesoša, īpašība, emocionāls stāvoklis).
- spēlēt Izlikties (par ko); izturēties tā, ka izpaužas (kāda, parasti neesoša, īpašība).
- lauzties Izskanēt (par skaņām, ko cenšas aizturēt).
- iziet ugunskristības izturēt pirmo nopietno pārbaudījumu.
- nolasīt no acīm (katru) vēlēšanos izturēties (pret kādu) ar vislielāko uzmanību, censties izdabāt, izpatikt (kādam).
- sliet degunu gaisā izturēties augstprātīgi, iedomīgi, arī pašpārliecināti.
- sliet degunu mākoņos izturēties augstprātīgi, iedomīgi, arī pašpārliecināti.
- ar degunu mākoņus stumdīt izturēties augstprātīgi, iedomīgi, uzpūtīgi, arī pārāk pašpārliecināti.
- celt degunu mākoņos izturēties augstprātīgi, iedomīgi, uzpūtīgi.
- celt degunu debesīs izturēties augstprātīgi, iedomīgi, uzpūtīgi.
- celt degunu gaisā izturēties augstprātīgi, iedomīgi, uzpūtīgi.
- lūkoties no augšas izturēties augstprātīgi, nievājoši.
- raudzīties no augšas izturēties augstprātīgi, nievājoši.
- skatīties no augšas izturēties augstprātīgi, nievājoši.
- uzsliet degunu izturēties augstprātīgi, uzpūtīgi, arī pašpārliecināti.
- locīt ceļus izturēties godbijīgi; izturēties pazemīgi.
- saņemt (kādu) stingri (rokās) izturēties nopietni, stingri, arī bargi pret kādu.
- krūtis izgāzis (iet, staigā) izturēties pašapzinīgi, lepni, arī lielīgi, uzpūtīgi.
- krūti izgāzis (iet, staigā) izturēties pašapzinīgi, lepni, arī lielīgi, uzpūtīgi.
- krūtis izgriezis (iet, staigā) izturēties pašapzinīgi, lepni, arī lielīgi, uzpūtīgi.
- krūti izgriezis (iet, staigā) izturēties pašapzinīgi, lepni, arī lielīgi, uzpūtīgi.
- turēt sevi rokās izturēties pieklājīgi, savaldīgi, atbilstoši uzvedības normām.
- no acīm nolasīt izturēties pret kādu ar vislielāko uzmanību, censties uzminēt kāda domas, vēlēšanās.
- apēst bez sāls izturēties pret kādu ļoti naidīgi.
- aprīt bez sāls izturēties pret kādu ļoti naidīgi.
- noēst bez sāls izturēties pret kādu ļoti naidīgi.
- ēst bez sāls (kādu) izturēties pret kādu ļoti naidīgi.
- ievērot distanci izturēties rezervēti, nenodibinot tuvākas attiecības.
- nelikties traucēties izturēties tā, it kā (kāds, kas) netraucētu.
- īdēt Klusu, aizturēti vaidēt, raudāt.
- labināties Laipni, labvēlīgi, arī iztapīgi izturēties (pret kādu, piem., lai panāktu, ka nedusmojas, piedod).
- tecēt Laist cauri, neaizturēt šķidrumu (piem., pa spraugām, bojātu vietu).
- kuš Lieto, lai pamudinātu izturēties klusāk vai pilnīgi apklust.
- satrakoties Ļoti uzbudināties, sākt nesavaldīgi izturēties, rīkoties.
- uztaisīties Maldinot censties izturēties, izskatīties u. tml. (par kam citam, piemēram, labākam līdzīgu).
- kušināt Mudināt (kādu) runāt, izturēties klusāk.
- laist Neaizturēt, neaizkavēt (kā) plūšanu, izplatīšanos (kam) cauri, (kam) garām.
- cauri Neaizturēt.
- slikti Neatbilstoši morāles normām, arī nepieklājīgi, netaktiski (izturēties, uzvesties u. tml.).
- vārdot Neatlaidīgi runāt, lai pārliecinātu (kādu), parasti ko darīt, izturēties kādā veidā.
- caurkrist Negūstot vēlamo rezultātu, izkrist, neizturēt konkurenci, neiekļūt (kur).
- nospļauties Neievērot, izturēties vienaldzīgi, ignorēt.
- uzšķaudīt Neievērot, neatzīt (piemēram, ko sabiedrībā noteiktu), nicīgi izturēties (pret ko).
- salūzt Neizturēt, padoties; psiholoģiski sabrukt.
- bloķēt Neļaut izmantot; aizturēt.
- elsas Nevienmērīga, aizturēta elpošana (piem., raudot).
- plēst ādu pār acīm nežēlīgi izmantot, nežēlīgi izturēties.
- noraut ādu pār acīm Nežēlīgi izturēties, izkalpināt.
- bendēt Nežēlīgi, necilvēcīgi izturēties (pret kādu); nogalināt.
- spļaut virsū (kādam, uz ko) nicinoši, aizvainojoši izturēties, attiekties (pret kādu, ko).
- disciplīna Nosvērtība, izturētība, paradums ievērot stingru kārtību.
- panest Paciest, izturēt.
- ciesties Paciest; izturēt.
- apgānīt Padarīt netīru, notraipīt; nopostīt, izpostīt, izturēties zaimojoši (parasti aiz ļaunuma).
- satracināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) ļoti uzbudinās, sāk izturēties, rīkoties ļoti nesavaldīgi.
- satrakot Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) ļoti uzbudinās, sāk rīkoties, izturēties ļoti nesavaldīgi; satracināt.
- iziet caur uguni un ūdeni pārdzīvot un izturēt lielas grūtības.
- kā pie tiesas patiesi, godīgi (runāt, izturēties u. tml.).
- prasīties Paust tieksmi (kurp virzīties, izturēties kādā veidā) – par dzīvniekiem.
- apieties Paust, parādīt savu attieksmi, arī izturēties (pret cilvēku, arī dzīvnieku).
- pa virsu (braukt, slīdēt, iet u. tml.) pavirši, virspusīgi, neiedziļinoties būtībā (izturēties, rīkoties, runāt).
- pa virspusi (braukt, slīdēt, iet u. tml.) pavirši, virspusīgi, neiedziļinoties būtībā (izturēties, rīkoties, runāt).
- mīt ar kājām dvēselē pazemot kāda jūtas, ideālus; ciniski izturēties.
- mīt ar kāju dvēselē pazemot kāda jūtas, ideālus; ciniski izturēties.
- izlauzties Pēkšņi parādīties (par to, ko cenšas aizturēt).
- ierast Pierast, ieradināties (ko darīt, kā izturēties).
- sagrābt Piespiedu kārtā, arī varmācīgi aizturēt, pārņemt savā varā.
- neprāts Psihisks stāvoklis, kam raksturīga nespēja pietiekami saprātīgi izturēties, rīkoties; šāda stāvokļa izpausme.
- uzdrošināties Radīt sevī, parasti pēkšņi, drosmi (ko darīt), izturēties (kādā veidā); uzdrīkstēties.
- uzdrīkstēties Radīt sevī, parasti pēkšņi, drosmi (ko) darīt, izturēties (kādā veidā); uzdrošināties.
- darīt Rīkoties, izturēties (kādā veidā).
- ieturēt Rīkoties, izturēties atbilstoši (kādiem nosacījumiem, prasībām, principiem); ievērot (piem., kārtību).
- sekot Rīkoties, izturēties pēc (kāda) parauga.
- ņemties Rosīgi, enerģiski darboties; skaļi, trokšņaini izturēties.
- padoms Rosinājums, ieteikums kā rīkoties, izturēties.
- vedināt Rosināt, mudināt, arī būt tādam, kas rosina, mudina (ko darīt, domāt, izturēties kādā veidā).
- stomīties Runāt nedroši, vilcinoties, parasti aiz neziņas, šaubām; izturēties nedroši, kautrīgi, parasti aiz neziņas, šaubām.
- jokot Runāt, izturēties nenopietni.
- jokoties Runāt, izturēties nenopietni.
- liekuļot Runāt, izturēties nepatiesi, savtīgi slēpjot savas īstās domas, nolūkus.
- vilkt citu dziesmu runāt, rīkoties, izturēties citādi nekā iepriekš.
- sākt citu dziesmu runāt, rīkoties, izturēties citādi nekā iepriekš.
- dziedāt citu dziesmu runāt, rīkoties, izturēties citādi nekā iepriekš.
- iztaisīties Saģērbties, arī izturēties (līdzīgi kam).
- izlaužas uz āru saka, ja kas neizteikts, sevī aizturēts tiek (pa)teikts, (iz)pausts.
- nevar zināt saka, ja par ko nav zināms, arī ja nav skaidrības (piem., ko darīt, kā izturēties).
- saturēties Sakopot spēkus, enerģiju, lai (ko) izturētu, pārvarētu.
- pozēt Samāksloti, arī maldinoši izturēties; izlikties.
- stāvēt (kam) pāri Saprātīgi, godprātīgi attiekties, izturēties (pret ko, arī kādu).
- žēlot Sargāt (ko) no nevēlamas, kaitīgas iedarbības; rīkoties, izturēties tā, lai (kas) varētu eksistēt, pastāvēt, tiktu saglabāts.
- uztvert Satvert, aizturēt (par ierīcēm, priekšmetiem).
- pasaudzēt Saudzīgi izturēties (pret kādu).
- ēsties Savstarpēji naidoties; izturēties naidīgi (pret kādu).
- turēt suņa kārtā slikti izturēties (pret kādu).
- prasme Spēja (dzīvniekam) izturēties kādā veidā.
- ugunsdrošība Spēja izturēt augstu temperatūru, atklātu liesmu.
- panesamība Spēja panest, izturēt.
- dzīvotspēks Spēja pastāvēt, izturēt (nelabvēlīgos apstākļos).
- paciest Spēt izturēt (nevēlamus augsnes, klimatiskos apstākļus).
- panest Spēt izturēt (piem., zāļu iedarbību, kādu stāvokli).
- iztikt Spēt izturēties, rīkoties (bez kā).
- paciest Spēt pakļauties pielāgoties (nevēlamu apstākļu, sāpju, negatīva psihiska stāvokļa u. tml. iedarbībai) un izturēt (to).
- spītēt Spītīgi izturēties, rīkoties, paust spītību (pret kādu).
- traks Tāds, kam (emociju, pārdzīvojumu ietekmē) uz laiku ir zudusi spēja saprātīgi spriest, pareizi izturēties, rīkoties; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- uzmanīgs Tāds, kas mēdz izturēties tā, lai varētu izvairīties no kā bīstama (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- uzmanīgs Tāds, kas mēdz rīkoties, izturēties, arī paust savas domas apdomīgi, lai izvairītos no kā nevēlama; arī piesardzīgs.
- neizturīgs Tāds, kas nav spējīgs izturēt palielinātu fizisku slodzi vai kādus nelabvēlīgus apstākļus.
- neizturīgs Tāds, kas nespēj izturēt (kāda veida) nelabvēlīgu iedarbību.
- neizturīgs Tāds, kas nevar izturēt nelabvēlīgus (augsnes, klimatiskos) apstākļus.
- sausumizturīgs Tāds, kas spēj augt un attīstīties sausā vidē vai zināmu laiku izturēt mitruma trūkumu augsnē un gaisā, nepārtraucot augšanu un attīstību (par augiem).
- sīksts Tāds, kas spēj izturēt, pārciest grūtības; tāds, kas nepadodas; izturīgs (1), neatlaidīgs (1).
- kā (no) dzelzs Tāds, kas var daudz izturēt, paciest, arī ļoti stingrs, nepiekāpīgs.
- izturīgs Tāds, kas var izturēt (ko nelabvēlīgu).
- izturīgs Tāds, kas var izturēt kā ietekmi (par priekšmetu, vielu); tāds, kas ātri nenolietojas.
- izturīgs Tāds, kas var izturēt nelabvēlīgus augsnes, klimatiskos u. tml. apstākļus (par augiem, to daļām).
- panesams Tāds, ko var paciest, izturēt.
- sastērķelēt Tāds, kur izpaužas sasaistītība; tāds, kur nevar brīvi izturēties, justies.
- neciešams Tāds, kura iedarbība ir tik spēcīga, ka to grūti vai neiespējami izturēt, paciest.
- neizturams Tāds, kura iedarbība ir tik spēcīga, nelabvēlīga, ka to grūti vai neiespējami izturēt, paciest.
- izolators Telpa aizturēto īslaicīgai izvietošanai.
- ignorēt Tīši neievērot (ko), neņemt vērā; nevērīgi izturēties (pret ko).
- slēpties Vairīties, izturēties tā, lai netiktu atrasts, pazīts, ievērots, traucēts.
- turēt Valdīt, aizturēt (psihiska vai fizioloģiska stāvokļa izpausmi).
- terorizēt Varmācīgi izturēties (pret kādu), pakļaut sev (kādu), parasti ģimenē, darbā, sadzīvē.
- manevrēt Veikli, arī viltīgi rīkoties, izturēties.
- strādāt Veikt noteiktas darbības, izturēties noteiktā veidā (par dzīvniekiem).
- aušoties Vieglprātīgi, nenopietni izturēties un rīkoties; draiskuļoties.
- zaudēt (sa)prātu zaudēt spēju izturēties, rīkoties, runāt saprātīgi (parasti pārdzīvojuma rezultātā); kļūt psihiski slimam.
- kunkstēt Žēlabaini, raudulīgi, arī aizturēti vaidot, stenot, runāt, teikt.
izturēt citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV