liekuļot
liekuļot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; intransitīvs
Runāt, izturēties nepatiesi, savtīgi slēpjot savas īstās domas, nolūkus.
PiemēriNevajag liekuļot.
- Nevajag liekuļot.
- Beigsim liekuļot.
- Neliekuļot, bet teikt patiesību.
- Viņa nemēdza liekuļot vai darīt to, kas nenāk no sirds.