izturēts
izturēts [izturȩ̂ts] -ais īpašības vārda nozīmē, divdabis; vīriešu dzimte
izturēta [izturȩ̂ta] -ā īpašības vārda nozīmē, divdabis; sieviešu dzimte
izturēti [izturȩ̂ti] apstākļa vārds
izturētība [izturêtĩba] lietvārds; sieviešu dzimte
1.Savaldīgs, emocionāli noturīgs.
PiemēriViņš ir ļoti izturēts.
1.1.Noteikts, nemainīgs (piem., uzskatos, rīcībā); arī konsekvents; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriIzturēts cīnītājs.