īdēt
īdēt īdu, īdi, īd, pag. īdēju darbības vārds; intransitīvs
1.formā: trešā persona Radīt paklusas, stieptas balss skaņas (par govīm).
PiemēriKūtī īd teliņš.
- Kūtī īd teliņš.
- Slaucēju gaidīdamas, žēli īdēja govis.
1.1.pārnestā nozīmē Radīt smalku, stieptu skaņu.
PiemēriDeviņus kilometrus mašīna piepūlē īd un lēni pieveic līkumu pēc līkuma.
- Deviņus kilometrus mašīna piepūlē īd un lēni pieveic līkumu pēc līkuma.
2.Klusu, aizturēti vaidēt, raudāt.
PiemēriĪdēt aiz sāpēm.
- Īdēt aiz sāpēm.
- Bērns īd.
2.1.Gausties, žēloties, paust neapmierinātību.
PiemēriĻaudis īdēdami izklīda.
- Ļaudis īdēdami izklīda.