īdēt
īdēt īdu, īdi, īd, pag. īdēju darbības vārds; intransitīvs
1.formā: trešā persona Radīt paklusas, stieptas balss skaņas (par govīm).
PiemēriKūtī īd teliņš.
1.1.pārnestā nozīmē Radīt smalku, stieptu skaņu.
PiemēriDeviņus kilometrus mašīna piepūlē īd un lēni pieveic līkumu pēc līkuma.
2.Klusu, aizturēti vaidēt, raudāt.
PiemēriĪdēt aiz sāpēm.
2.1.Gausties, žēloties, paust neapmierinātību.
PiemēriĻaudis īdēdami izklīda.