Paplašinātā meklēšana

Meklējam īdēt.

Atrasts vārdos (31):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (175):

aiziet Aizvirzīties, aizslīdēt (par parādībām dabā).
aizlīst Aizvirzīties, aizslīdēt, piem., par debess spīdekļiem.
fluorescēt Apgaismojuma ietekmē spīdēt (par vielām, priekšmetiem).
sārtot Apspīdēt (ko) ar sarkanu, sārtu, oranžīgu gaismu.
apvizmot Apspīdēt ar vizmojošu gaismu.
apvizēt Apspīdēt ar vizošu gaismu.
debatēt Apspriest (piem., sapulcē, konferencē kādu jautājumu, priekšlikumu, problēmu u. tml.); strīdēties, apmainīties domām (par ko).
oponēt Apstrīdēt kāda viedokli, uzskatus, iebilst (pret ko).
izkrist Atdalīties (no kāda veseluma) un izslīdēt, nokrist.
noiet Atrodoties kustībā, braucot noslīdēt nost vai sānis.
spoguļoties Atspīdēt, atspoguļoties.
atstarot Atspoguļoties, atspīdēt (kur).
ņirbēt Atstarojot gaismu, nevienmērīgi spīdēt (piem., par sīki viļņotu ūdens virsmu).
laistīties Atstarojot gaismu, spoži, nevienmērīgi spīdēt.
apliet Bagātīgi apspīdēt (piem., par sauli, uguni).
likt pretī Bārties, strīdēties pretī; atbildēt tikpat skarbi.
nošļukt Bezspēkā noslīgt, noslīdēt.
nokārties Būt bez nepieciešamā sprieguma un noslīdēt uz leju, pāri kam u. tml. (par ķermeņa daļām).
žilbt Būt tādam, kam zūd (pilnīgi vai daļēji) spēja skaidri redzēt (spilgtas gaismas, košu krāsu, spilgtas gaismas apspīdētu atstarojošu priekšmetu u. tml. ietekmē) – par acīm.
slīde Darbība, process --> slīdēt (1).
fluorescence Dažu vielu spēja spīdēt, ja to apgaismo.
nelabi Draudīgi, naidīgi (spīdēt).
gaismēna Gaismas apspīdēto laukumu un ēnu mija (dabā).
ieslēgt Iedarbināt ar slēdzi (ierīci, tās daļas), pievienojot elektriskās enerģijas tīklam; šādā veidā panākt, ka sāk spīdēt gaisma.
ieīdēties Iesākt īdēt un apklust.
iespīdēties Iesākt spīdēt (par acīm); īsu brīdi spīdēt.
iespīdēties Iesākt spīdēt (piem., par gaismas avotu, gaismu); īsu brīdi spīdēt.
uzspīdēt Iesākt spīdēt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, spīdēt.
uzmirdzēt Iesākt spilgti spīdēt, atstarojot mainīga stipruma gaismu; īsu brīdi šādi spīdēt.
uzliesmot Iesākt spoži spīdēt; īsu brīdi spoži spīdēt (par debess spīdekļiem, kosmiskiem ķermeņiem).
uzlaistīties Iesākt spoži, nevienmērīgi spīdēt; īsu brīdi spoži, nevienmērīgi spīdēt.
izstrīdēties Ilgāku laiku, daudz strīdēties.
izkašķēties Ilgāku laiku, ļoti kašķēties; izstrīdēties.
slīdamība Īpašību kopums (kā) augšējai, apakšējai virsmai, kas nodrošina spēju slīdēt.
nospīdēt Īsu brīdi spīdēt un pārstāt spīdēt.
paspīdēt Īsu brīdi uzspīdēt; uz brīdi parādīties (par ko spīdošu, gaišu).
novīdēt Īsu brīdi vīdēt un pārstāt vīdēt.
izskaust Iznīcināt; iznīdēt.
izdeldēt Iznīdēt, izskaust (ko negatīvu).
vizuļot Izplatīt mainīga stipruma, nevienmērīgu gaismu (par gaismas avotu); ar mainīgu stiprumu, nevienmērīgi spīdēt (par gaismu); vizēt, vizmot.
vizmot Izplatīt mainīga stipruma, nevienmērīgu gaismu (par gaismas avotu); ar mainīgu stiprumu, nevienmērīgi spīdēt (par gaismu); vizēt, vizuļot.
plaiksnīt Izplatīt samērā spožu, mainīga stipruma gaismu (par gaismas avotu); būt samērā spožam, ar mainīgu stiprumu (par gaismu); spīdēt ar mazliet mainīgu gaismu.
zvīļot Izplatīt spilgtu, spožu gaismu (par gaismas avotu); spoži spīdēt, atstarojot (kāda gaismas avota) gaismu.
apstarot Izstarot (gaismu pār ko); apspīdēt, apgaismot.
luminiscēt Izstarot gaismu, spīdēt kāda enerģijas avota ietekmē.
izplēsties Izstrīdēties; arī izkauties.
izkasīties Izstrīdēties.
izķīvēties Izstrīdēties.
plūkties Kauties; arī strīdēties.
braukt Kustēties, slīdēt (par priekšmetiem).
saķildoties Ķildojoties nonākt savstarpējās naidīgās attiecībās; sastrīdēties.
kašķēties Ķildoties, strīdēties.
noslīgt Lēni noliekties, noslīdēt uz leju (par ķermeņa daļām).
derēt Līgt mieru, beigt strīdēties, naidoties.
izlaist Ļaut brīvi slīdēt, arī krist (pār ko).
vizēt Mirdzēt, spīdēt (ar mainīgu stiprumu); vizmot, vizuļot.
kvēlot Mirdzēt, spīdēt, izpaužoties spēcīgam pārdzīvojumam.
zvērot Mirdzēt, spīdēt, paužot ļoti spēcīgas, parasti negatīvas, jūtas, psihisku stāvokli (par skatienu, acīm).
kvēlot Mirdzēt, spīdēt.
lāsot Mirdzēt, spīdēt.
mirguļot Mirgot, mirdzēt, spīdēt.
pastrīdēties Neilgu laiku, mazliet strīdēties.
blāvot Nespodri, bālgani spīdēt (par gaismu, gaismas avotu).
nokrist Neturoties stingri klāt, virsū u. tml., noslīdēt nost virzienā uz leju.
mirgot Nevienmērīgi, ar pārtraukumiem spīdēt (acīs).
spīguļot Nevienmērīgi, mainīgi spīdēt un mirgot.
spīgot Nevienmērīgi, mainīgi spīdēt, mirdzēt.
nespīdēt Nolieguma darb. --> spīdēt.
nobrukt Noslīdēt uz leju (piem., par pietiekami nenostiprinātu apģērba gabalu).
nolaisties Noslīdēt, būt vērstam uz leju.
nomukt Noslīdēt, nokrist nost.
nokrist Noslīdēt, nolaisties.
nobraukt Noslīdēt, nošļūkt.
sēsties Pakāpeniski grimt (par celtni); pakāpeniski slīdēt uz leju (par celtnes daļu, tās elementu).
nosēsties Pakāpeniski iegrimt, arī noslīdēt zemāk.
tumst Pakāpeniski pārstāt izstarot gaismu, pakāpeniski pārstāt spīdēt, mirdzēt, kvēlot.
šļukt Pakāpeniski slīdēt, krist uz leju.
grimt Pakāpeniski, lēnām virzīties, slīdēt lejup.
izlaist Palaižot vaļā, ļaut izslīdēt, izkrist.
žilbināt Panākt, būt par cēloni, ka (acīm) zūd vai vājinās redzes spēja (par spilgtu gaismu, košu krāsu, spilgtas gaismas apspīdētu atstarojošu priekšmetu u. tml.).
žilbināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēkiem vai dzīvniekiem) zūd vai vājinās spēja skaidri redzēt (par spilgtu gaismu, košu krāsu, spilgtas gaismas apspīdētu atstarojošu priekšmetu u. tml.).
nīcināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) iet bojā, zūd, vairs nepastāv; nīdēt.
izšķirt Panākt, ka izbeidz, piem., kauties, strīdēties.
apdzist Pārstāt degt, kvēlot, spīdēt.
nodzist Pārstāt spīdēt, satumst.
slidot Pārvietoties, slīdēt pa ledu ar slidām.
paecēties Pastrīdēties, paķildoties.
pakasīties Pastrīdēties.
ķildoties Paust pretējus uzskatus, intereses, tieksmes satrauktā, asā sarunā; strīdēties.
nozibsnīt Paužot kādas jūtas, emocionālu stāvokli, strauji paskatīties (par cilvēku); pēkšņi iespīdēties (par acīm).
sprukt Pēkšņi, strauji raisīties, slīdēt u. tml. (vaļā, ārā).
blāzmot Radīt blāzmu (2); spīdēt (par gaismu, gaismas avotu, debess spīdekļiem).
sarāties Rāties (vienam ar otru, citam ar citu); sastrīdēties.
spīdums Rezultāts --> spīdēt (1).
spīdums Rezultāts --> spīdēt (2); virsmas spēja atsarot gaismu.
atplaiksnīties Sākt plaiksnīties; plaiksnoties spoži atspīdēt, atstaroties.
aizdegties Sākt spīdēt (piem., par debess spīdekļiem).
atspīdēt Sākt spīdēt.
sakašķēties Saķildoties, sastrīdēties.
saderēt Salīgt, izbeigt strīdēties, naidoties.
saecēties Sastrīdēties, saķildoties.
saiet ragos sastrīdēties, sanaidoties.
sanākt matos sastrīdēties, sanaidoties.
saiet matos sastrīdēties, sanaidoties.
sanākt ragos sastrīdēties, sanaidoties.
saplūkties Sastrīdēties; sakauties.
sakasīties Sastrīdēties.
saķerties Sastrīdēties.
salēkties Sastrīdēties.
saplēsties Sastrīdēties.
sarieties Sastrīdēties.
utoties Sīkumaini strīdēties (par ko); nodarboties (ar ko sīku, laikietilpīgu u. tml.).
skandalēt Skaļi strīdēties, ķildoties.
mukt Slīdēt nost (par ko uzmauktu).
glisēt Slīdēt, braukt pa ūdens virsmu.
šļukt Slīdēt, krist (no rokām).
vilkties Slīdēt, stiepties (pa kādu virsmu kam līdzi, aiz kā u. tml.).
iegrimt Smaguma spēka ietekmē ievirzīties, ieslīdēt (piem., ūdenī).
grimt Smaguma spēka ietekmē virzīties, slīdēt iekšā (šķidrumā); arī stigt (staignā, irdenā, mīkstā masā).
mirdzēt Spīdēt (par asarām).
zaigot Spīdēt (par asarām).
mirgot Spīdēt (parasti par asarām).
fosforescēt Spīdēt apgaismojuma ietekmē un arī tad, kad apgaismošana ir beigusies.
laistīties Spīdēt spilgtās krāsās (par debesīm, parasti pirms saullēkta vai saulrieta).
lāsmot Spīdēt, arī mirdzēt (parasti nevienmērīgi, mainot nokrāsu).
zvērot Spīdēt, atstarojot kāda gaismas avota gaismu.
mirgot Spīdēt, atstarojot mainīga stipruma gaismu.
zaigot Spīdēt, izcelties (kur) ar krāsas spilgtumu, spožumu, košumu u. tml.
mirdzēt Spīdēt, izcelties (kur) ar krāsas spilgtumu.
zalgot Spīdēt, izcelties ar krāsas spilgtumu, spožumu.
zvīļot Spīdēt, mirdzēt (par acīm, skatienu).
gailēt Spīdēt, mirdzēt (par acīm); izpausties (acīs, skatienā) – par spēcīgām, parasti negatīvām, jūtām.
lāsmot Spīdēt, mirdzēt (par acīm).
spulgot Spīdēt, mirdzēt, atstarojot skaidru, dzidru gaismu.
zibēt Spīdēt, mirdzēt, paužot jūtas, emocijas (par acīm, skatienu).
zibeņot Spīdēt, mirdzēt, paužot jūtas, emocijas (par acīm).
margot Spīdēt, mirdzēt, vizuļot.
gailēt Spīdēt, mirdzēt.
mirdzēt Spīdēt, paužot pozitīvu emocionālu stāvokli (par acīm).
degt Spīdēt.
gaismot Spīdēt.
uzliesmot Spoži (parasti sārti) atspīdēt; izcelties apkārtējā vidē ar spilgtu, parasti sarkanu, krāsu.
zaigot Spoži spīdēt (par acīm).
zvērot Spoži spīdēt (par debess spīdekļiem, blāzmu u. tml.).
zalgot Spoži spīdēt, atstarojot mainīga stipruma gaismu (par acīm).
mirdzēt Spoži spīdēt, atstarojot mainīga stipruma gaismu.
zaigot Spoži spīdēt, atstarojot mainīga stipruma gaismu.
zalgot Spoži spīdēt, atstarojot mainīga stipruma gaismu.
zaigot Spoži spīdēt, laistīties.
liesmot Spoži spīdēt; izstarot (piem., sarkanīgu gaismu).
pasprukt Sprūkot izslīdēt, atraisīties (vaļā).
iegāzties Strauji iebirt, ieslīdēt u. tml., arī tikt strauji iebērtam, iemestam (kur iekšā) – par lielāku (kā) daudzumu.
klupt Strauji, pēkšņi svērties uz priekšu, piem., aizķeroties kājai, sākot slīdēt.
rieties Strīdēties, apvainot vienam otru.
plēsties Strīdēties, arī kauties.
kasīties Strīdēties, izraisīt strīdu.
ecēties Strīdēties, ķildoties.
rīvēties Strīdēties, nevarēt vienoties.
kaķēties Strīdēties, runāt kaitinoši (parasti ne īpaši nopietni).
rāties Strīdēties.
iestumt Stumjot (transportlīdzekli) panākt, kas (tas) sāk braukt, ripot, slīdēt u. tml.
iestumties Stumjoties panākt, ka (parasti ar transportlīdzekli) sāk braukt, ripot, slīdēt u. tml.
aizbrist Šķietamā kustībā aizvirzīties, aizslīdēt (par debess spīdekļiem).
iebrist Šķietami ievirzīties, ieslīdēt (par debess spīdekļiem).
atšļukt Šļūkot atslīdēt, atslīgt atpakaļ vai atvirzīties nost; atslīgt (kur).
izšļukt Šļūkot izkrist, izslīdēt.
pašļukt Šļūkot mazliet paslīdēt, pavirzīties (piem., uz leju).
nošļukt Šļūkot noslīdēt.
nesaticīgs Tāds, kas mēdz bieži, arī bez pietiekama iemesla ķildoties, strīdēties.
saticīgs Tāds, kas nemēdz ķildoties, strīdēties, tāds, kas labprāt uztur labas, mierības attiecības (par cilvēku, cilvēku grupu, arī dzīvnieku).
neapstrīdams Tāds, kas pilnīgi pārliecina ar savu patiesīgumu (piem., par domu, uzskatu); tāds, ko ir grūti vai neiespējami apstrīdēt.
saulains Tāds, ko samērā bieži, ilgi apspīd saule (par vietu); tāds, kur samērā bieži, ilgi var iespīdēt saule (par telpu).
laisties Virzīties lejup; slīdēt, krist.
šļūkt Virzīties, slīdēt pa (kādu) virsmu, neatraujoties (no tās).
žilbt Zaudēt (pilnīgi vai daļēji) spēju skaidri redzēt (spilgtas gaismas, košas krāsas, spilgtas gaismas apspīdētu atstarojošu priekšmetu u. tml. ietekmē) – par cilvēkiem vai dzīvniekiem.

īdēt citās vārdnīcās:

Tēzaurs

īdēt

LLVV

īdēt

MEV

ĩdêt