nobrukt
nobrukt 3. pers. -brūk, pag. -bruka darbības vārds; intransitīvs
nobrukums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Atdaloties nost, nokrist, nogāzties; brūkot pārvērsties drupās; nogrūt.
PiemēriNo jumta nobrūk sniegs.
- No jumta nobrūk sniegs.
- Uz gājēju ietves nobrucis ēkas karnīzes fragments.
- Nobrukusi pils siena, daļa no aizsargmūra.
1.1.sarunvaloda Nedarboties, nefunkcionēt.
PiemēriDators pēkšņi nobruka.
- Dators pēkšņi nobruka.
- Nobrucis serveris, cietais disks.
2.Noslīdēt uz leju (piem., par pietiekami nenostiprinātu apģērba gabalu).
PiemēriNobrukušas zeķes.
- Nobrukušas zeķes.