Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
mukt sarunvaloda
mukt mūku, mūk, mūk, pag. muku darbības vārds; intransitīvs
1.Bēgt.
PiemēriMukt prom.
1.1.Vairīties, norobežoties.
PiemēriMukt no cilvēkiem.
2.Slīdēt nost (par ko uzmauktu).
PiemēriGredzens mūk nost no pirksta.
Stabili vārdu savienojumiMūk kā velns no krusta. Mūk kā žurka no grimstoša kuģa.