Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
mūķēt
mūķēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
Censties dabūt vaļā (ko aizslēgtu) ar mūķi vai citu rīku.
PiemēriMūķēt durvis.