grimt
grimt grimstu, grimsti, grimst, pag. grimu intransitīvs, darbības vārds
1.Smaguma spēka ietekmē virzīties, slīdēt iekšā (šķidrumā); arī stigt (staignā, irdenā, mīkstā masā).
PiemēriGrimt ūdenī.
2.Pakāpeniski, lēnām virzīties, slīdēt lejup.
PiemēriLidmodelis gaisā ceļas un grimst.
3.formā: trešā persona Būt ietvertam (kur), apņemtam (ar ko).
PiemēriBāka grimst miglā.
3.1.Kļūt grūti saskatāmam; zust, izgaist.
PiemēriSkatiens grimst tālumā.
Stabili vārdu savienojumiGrimt tumsā.
4.Pakāpeniski nonākt (kādā psihiskā vai fizioloģiskā stāvoklī).
PiemēriGrimt pārdomās.
Stabili vārdu savienojumiGrimt aizmirstībā.
4.1.Pakāpeniski nonākt kādos nevēlamos, nomācošos apstākļos; pakāpeniski pasliktināties.
PiemēriGrimt trūkumā, nabadzībā.
Stabili vārdu savienojumiGrimt purvā. Mūk kā žurka no grimstoša kuģa.