žilbt
žilbt žilbstu, žilbsti, žilbst, pag. žilbu darbības vārds; intransitīvs
žilbums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Zaudēt (pilnīgi vai daļēji) spēju skaidri redzēt (spilgtas gaismas, košas krāsas, spilgtas gaismas apspīdētu atstarojošu priekšmetu u. tml. ietekmē) – par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
PiemēriŽilbu no sniega mirdzošā baltuma.
- Žilbu no sniega mirdzošā baltuma.
- Ežuks, ienests gaišajā istabā, žilbst un miedz ačeles.
1.1.Būt tādam, kam zūd (pilnīgi vai daļēji) spēja skaidri redzēt (spilgtas gaismas, košu krāsu, spilgtas gaismas apspīdētu atstarojošu priekšmetu u. tml. ietekmē) – par acīm.
PiemēriSaulē žilbst acis.
- Saulē žilbst acis.
- Acis vai žilba no rudens krāsu pārbagātības.