žilbināt
žilbināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju darbības vārds; transitīvs
1.Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēkiem vai dzīvniekiem) zūd vai vājinās spēja skaidri redzēt (par spilgtu gaismu, košu krāsu, spilgtas gaismas apspīdētu atstarojošu priekšmetu u. tml.).
PiemēriSaule žilbina.
1.1.Panākt, būt par cēloni, ka (acīm) zūd vai vājinās redzes spēja (par spilgtu gaismu, košu krāsu, spilgtas gaismas apspīdētu atstarojošu priekšmetu u. tml.).
PiemēriPretimbraucošo mašīnu starmeši žilbina acis.
1.2.pārnestā nozīmē Pārsteigt, mulsināt; būt tādam, kas pārsteidz, mulsina.
PiemēriPēc kāzām vīrs nebeidza sievu žilbināt ar dārgām dāvanām.