žilbt
žilbt žilbstu, žilbsti, žilbst, pag. žilbu darbības vārds; intransitīvs
žilbums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Zaudēt (pilnīgi vai daļēji) spēju skaidri redzēt (spilgtas gaismas, košas krāsas, spilgtas gaismas apspīdētu atstarojošu priekšmetu u. tml. ietekmē) – par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
PiemēriŽilbu no sniega mirdzošā baltuma.
1.1.Būt tādam, kam zūd (pilnīgi vai daļēji) spēja skaidri redzēt (spilgtas gaismas, košu krāsu, spilgtas gaismas apspīdētu atstarojošu priekšmetu u. tml. ietekmē) – par acīm.
PiemēriSaulē žilbst acis.