Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
mirguļot
mirguļot 3. pers. -o, pag. -oja darbības vārds; intransitīvs
mirguļojums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Mirgot, mirdzēt, spīdēt.
PiemēriCaur koku zariem mirguļo saule.
2.Mirgot, līņāt.
PiemēriApnicīgi mirguļoja lietus.