Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
mirguļot
mirguļot 3. pers. -o, pag. -oja intransitīvs, darbības vārds
mirguļojums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Mirgot, mirdzēt, spīdēt.
PiemēriCaur koku zariem mirguļo saule.
2.Mirgot, līņāt.
PiemēriApnicīgi mirguļoja lietus.