mirkt
mirkt mirkstu, mirksti, mirkst, pag. mirku darbības vārds; intransitīvs
1.Kļūt slapjam nokrišņu vai šķidruma iedarbībā.
PiemēriMirkt lietū.
Stabili vārdu savienojumiMirkt sviedros.
1.1.Kādu laiku būt klātam ar šķidrumu vai atrasties šķidrumā.
PiemēriApplūdinātie lauki un pļavas mirkst ūdenī.
2.formā: trešā persona Ilgstoši atrasties ūdenī, iegūstot vēlamās īpašības.
PiemēriMārkā mirka lini.
Stabili vārdu savienojumiMirkt asarās.