mirklis
mirklis -ļa, dsk. ģen. -ļu vīriešu dzimte, lietvārds
1.Ļoti īss laika sprīdis, moments; acumirklis.
PiemēriPagājis tikai mirklis.
Stabili vārdu savienojumiAr katru mirkli. Kuru katru mirkli.
1.1.Neilgs laikposms (noteiktos apstākļos).
PiemēriIzdevīgs mirklis.
2.Skatiens (parasti neilgs).
PiemēriUzmest īsu mirkli.
Stabili vārdu savienojumiIkkatru mirkli. Uzmest mirkli.