Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
mironīgs
mironīgs [miruônîgs] -ais vīriešu dzimte, īpašības vārds
mironīga -ā sieviešu dzimte, īpašības vārds
mironīgi apstākļa vārds
Raksturīgs mirušam cilvēkam.
PiemēriMironīgi bālas sejas.