mironīgs
mironīgs [miruônîgs] -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
mironīga [miruônîga] -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
mironīgi [miruônîgi] apstākļa vārds
Raksturīgs mirušam cilvēkam.
PiemēriMironīgi bālas sejas.
- Mironīgi bālas sejas.
- Istabās grīdsegas bija novāktas, mēbeles pārvilktas ar mironīgi baltu drānu..