mirdzināt
mirdzināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju darbības vārds; transitīvs
mirdzināties darbības vārds; atgriezenisks
1.Spīdināt (mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu).
PiemēriAutomašīna mirdzināja ugunis.
1.1.Būt tādam, arī panākt, ka (kas) spīd, izceļas ar savu spožumu.
PiemēriMirdzināt briļļu stiklus.