mirdzēt
mirdzēt 3. pers. mirdz, pag. mirdzēja darbības vārds; intransitīvs
mirdzējums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Izplatīt spožu, parasti mainīga stipruma, gaismu.
PiemēriDebesīs mirdzēja zvaigznes.
- Debesīs mirdzēja zvaigznes.
- Eglītē mirdz svecītes.
1.1.Spoži spīdēt, atstarojot mainīga stipruma gaismu.
PiemēriGredzenā mirdzēja dārgakmens.
- Gredzenā mirdzēja dārgakmens.
- Kristāla vāze mirdz.
- Kārbiņā mirdzēja sudraba monēta.
- Zālē mirdz rīta rasa.
- Sniegs saulē mirdz.
1.2.Spīdēt, izcelties (kur) ar krāsas spilgtumu.
PiemēriRudenīgās lapas mirdzēja saulē.
- Rudenīgās lapas mirdzēja saulē.
- Dobē mirdz dažādu krāsu krokusi.
1.3.Būt ļoti tīram.
PiemēriMeitenes baltā blūzīte mirdzēja.
- Meitenes baltā blūzīte mirdzēja.
Stabili vārdu savienojumi(Viss) mirdz un laistās.
- (Viss) mirdz un laistās — saka par ko tīru, kārtīgu, arī nospodrinātu.
2.Spīdēt (par asarām).
PiemēriAcīs mirdz asaras.
- Acīs mirdz asaras.
2.1.Spīdēt, paužot pozitīvu emocionālu stāvokli (par acīm).
PiemēriAcis priekā mirdzēja.
- Acis priekā mirdzēja.
2.2.Izpausties (acīs, skatienā) – par pozitīvu emocionālu stāvokli, pozitīvām jūtām.
PiemēriAcīs mirdz prieks un laime.
- Acīs mirdz prieks un laime.
3.Spilgti izcelties citu vidū; spilgti izpausties.
PiemēriIestudējumā spoži mirdzēja izcilā latviešu dziedātāja Elīna Garanča.
- Iestudējumā spoži mirdzēja izcilā latviešu dziedātāja Elīna Garanča.
- Izrādē spoži mirdzēja viņa dejotāja talants.