paspīdēt
paspīdēt -spīdu, -spīdi, -spīd, pag. -spīdēju darbības vārds; intransitīvs
1.formā: trešā persona Īsu brīdi uzspīdēt; uz brīdi parādīties (par ko spīdošu, gaišu).
PiemēriBrīžam caur mākoņiem paspīd arī saule.
- Brīžam caur mākoņiem paspīd arī saule.
- Satumst, un debesīs paspīd pa zvaigznei.
- Trijatā nogājām vēl vismaz kilometru, kamēr starp kokiem atkal paspīdēja gaišums..
2.Izcelties, izrādīt savu pārākumu citu vidū.
PiemēriPaspīdēt ar asprātībām.
- Paspīdēt ar asprātībām.
- Paspīdēt ar savām zināšanām.
- Juris bija izskatīgs un mutīgs .. viņš svešos cilvēkos prot nogrozīties un paspīdēt..