nomukt
nomukt -mūku, -mūc, -mūk, pag. -muku darbības vārds; intransitīvs
1.formā: trešā persona Noslīdēt, nokrist nost.
PiemēriNo pirksta nomuka gredzens.
- No pirksta nomuka gredzens.
- Čība nomuka no kājas.
- Ratiņiem nomucis ritenis.
- Siksna nomukusi nost no zobratiem.
2.Nobēgt nost.
PiemēriNomukt no ceļa.
- Nomukt no ceļa.
- Nomukt malā.