nomnieks
nomnieks [nuõmniẽks] lietvārds; vīriešu dzimte
nomniece [nuõmniẽce] dsk. ģen. -ču lietvārds; sieviešu dzimte
Cilvēks, kas nomā nekustamu īpašumu.
PiemēriZemes nomnieks.
- Zemes nomnieks.
- Telpu nomnieki.
- Noslēgt līgumu ar nomnieku.
- Iekasēt naudu no nomniekiem.