Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
nomnieks
nomnieks [nuõmniẽks] lietvārds; vīriešu dzimte
nomniece [nuõmniẽce] dsk. ģen. -ču lietvārds; sieviešu dzimte
Cilvēks, kas nomā nekustamu īpašumu.
PiemēriZemes nomnieks.
  • Zemes nomnieks.
  • Telpu nomnieki.
  • Noslēgt līgumu ar nomnieku.
  • Iekasēt naudu no nomniekiem.