nomitināt
nomitināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju darbības vārds; transitīvs
Ierādīt dzīvesvietu, ļaut apmesties; izmitināt.
PiemēriMeklēt vietu, kur nomitināt iebraucējus.
- Meklēt vietu, kur nomitināt iebraucējus.
- Pļavās paredzēts nomitināt savvaļas govis.