Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
nomitināt
nomitināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju darbības vārds; transitīvs
Ierādīt dzīvesvietu, ļaut apmesties; izmitināt.
PiemēriMeklēt vietu, kur nomitināt iebraucējus.