plūkties sarunvaloda
plūkties plūcos, plūcies, plūcas, pag. plūcos darbības vārds; atgriezenisks
1.Kauties; arī strīdēties.
PiemēriZēni savā starpā plūcās.
- Zēni savā starpā plūcās.
- Plūkties mantojuma dēļ.
- Viņi sāka plūkties par niekiem.
1.1.Kauties (par dzīvniekiem).
PiemēriSuns ar kaķi sāka plūkties.
- Suns ar kaķi sāka plūkties.
- Zvirbuļi pie barotavas plūcās.
- Tas ir vienīgais laiks [riests], kad ežu tēviņi savā starpā mēdz plūkties.