Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
plūkties sarunvaloda
plūkties plūcos, plūcies, plūcas, pag. plūcos darbības vārds; atgriezenisks
1.Kauties; arī strīdēties.
PiemēriZēni savā starpā plūcās.
  • Zēni savā starpā plūcās.
  • Plūkties mantojuma dēļ.
  • Viņi sāka plūkties par niekiem.
1.1.Kauties (par dzīvniekiem).
PiemēriSuns ar kaķi sāka plūkties.
  • Suns ar kaķi sāka plūkties.
  • Zvirbuļi pie barotavas plūcās.
  • Tas ir vienīgais laiks [riests], kad ežu tēviņi savā starpā mēdz plūkties.