Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
plūkties sarunvaloda
plūkties plūcos, plūcies, plūcas, pag. plūcos darbības vārds; atgriezenisks
1.Kauties; arī strīdēties.
PiemēriZēni savā starpā plūcās.
1.1.Kauties (par dzīvniekiem).
PiemēriSuns ar kaķi sāka plūkties.