plūkt
plūkt plūcu, plūc, plūc, pag. plūcu transitīvs, darbības vārds
plūkums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Raujot, ar rāvienu dalīt (ko, parasti augu daļas) nost (no kā); šādā veidā dalot nost, vākt (ko).
PiemēriPlūkt pļavas puķes, jāņuzāles.
1.1.Raujot, ar rāvieniem dalīt nost (spalvas) nogalinātam putnam; raujot, ar rāvieniem atbrīvot no spalvām (nogalinātu) putnu.
PiemēriPlūkt zosij spalvas.
2.formā: trešā persona Ar rāvieniem, arī kožot dalīt (ko) nost (no kā), lai apēstu (par dzīvniekiem).
PiemēriGovis kāri plūca sulīgo pavasara zāli.
Stabili vārdu savienojumiPlūkt laurus.