Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
plūkt
plūkt plūcu, plūc, plūc, pag. plūcu darbības vārds; transitīvs
plūkums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Raujot, ar rāvienu dalīt (ko, parasti augu daļas) nost (no kā); šādā veidā dalot nost, vākt (ko).
PiemēriPlūkt pļavas puķes, jāņuzāles.
  • Plūkt pļavas puķes, jāņuzāles.
  • Plūkt pīlādža zarus.
  • Plūkt linus.
  • Plūkt ābolus.
  • Bērni saujām plūca gatavās ogas.
  • Liepziedi tika plūkti tējai.
  • pārnestā nozīmē Plūkt sava darba augļus.
1.1.Raujot, ar rāvieniem dalīt nost (spalvas) nogalinātam putnam; raujot, ar rāvieniem atbrīvot no spalvām (nogalinātu) putnu.
PiemēriPlūkt zosij spalvas.
  • Plūkt zosij spalvas.
  • Plūkt vistu.
2.formā: trešā persona Ar rāvieniem, arī kožot dalīt (ko) nost (no kā), lai apēstu (par dzīvniekiem).
PiemēriGovis kāri plūca sulīgo pavasara zāli.
  • Govis kāri plūca sulīgo pavasara zāli.
  • Aitas aplokā plūc āboliņu.
Stabili vārdu savienojumiPlūkt laurus.