plukata sarunvaloda, nievājoša ekspresīvā nokrāsa
plukata kopdz.: dat. v. -am, s. -ai lietvārds
1.Nekopies, skrandains, noplucis, arī nabadzīgs cilvēks.
PiemēriViņš ir nodzēries un kļuvis par plukatu.
2.Cilvēks, kam nevar uzticēties; cilvēks ar vāju raksturu; gļēvulis.
PiemēriŠim plukatam nevar uzticēties.