plūkāt
plūkāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju darbības vārds; transitīvs
1.Ar rāvieniem vairākkārt vilkt, plēst (ko).
PiemēriPlūkāt šalles bārkstis.
2.Ar rāvieniem dalīt, padarot retāku (kādu kopumu).
PiemēriPlūkāt ap ogu krūmiem apaugušās vārpatas.
2.1.Ar rāvieniem, arī kodieniem dalīt (ko) nost (no kā), lai apēstu (par dzīvniekiem).
PiemēriAitas plūkāja āboliņu.