plūkāt
plūkāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju darbības vārds; transitīvs
1.Ar rāvieniem vairākkārt vilkt, plēst (ko).
PiemēriPlūkāt šalles bārkstis.
- Plūkāt šalles bārkstis.
- Plūkāt vati.
- Nervozi plūkāt salveti.
- Bērns plūkāja žurnālu.
2.Ar rāvieniem dalīt, padarot retāku (kādu kopumu).
PiemēriPlūkāt ap ogu krūmiem apaugušās vārpatas.
- Plūkāt ap ogu krūmiem apaugušās vārpatas.
- Plūkāt margrietiņas ziedlapas.
2.1.Ar rāvieniem, arī kodieniem dalīt (ko) nost (no kā), lai apēstu (par dzīvniekiem).
PiemēriAitas plūkāja āboliņu.
- Aitas plūkāja āboliņu.
- Truši plūkāja sulīgo pavasara zāli.