Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
plūkāt
plūkāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju transitīvs, darbības vārds
1.Ar rāvieniem vairākkārt vilkt, plēst (ko).
PiemēriPlūkāt šalles bārkstis.
2.Ar rāvieniem dalīt, padarot retāku (kādu kopumu).
PiemēriPlūkāt ap ogu krūmiem apaugušās vārpatas.
2.1.Ar rāvieniem, arī kodieniem dalīt (ko) nost (no kā), lai apēstu (par dzīvniekiem).
PiemēriAitas plūkāja āboliņu.