pludot
pludot -oju, -o, -o, pag. -oju intransitīvs, darbības vārds
1.formā: trešā persona Atrasties, arī izplatīties (piem., uz kā virsmas) samērā lielā daudzumā (parasti par šķidrumu).
PiemēriŪdens pludo pa grīdu.
1.1.Izplatīties (plašā vietā, vidē) – par gaisa strāvu, siltumu, smaržu.
PiemēriPavasara gaiss pludo pa atvērto logu istabā.
2.Būt tādam, uz kā virsmas atrodas, arī izplatās šķidrums samērā lielā daudzumā (par vietu, telpas grīdu u. tml.).
PiemēriPagalms pēc lietus pludoja.
2.1.Būt tādam, ko klāj samērā lielā daudzumā (sviedri, asaras, arī asinis) – par cilvēku, tā ķermeņa daļām.
PiemēriSkrējējs pludo sviedros.
3.formā: trešā persona Plūst pāri (kā, piem., ūdenstilpes, trauka malām); būt tādam, kura malām plūst pāri šķidrums (piem., par ūdenstilpi, trauku).
PiemēriTrauks ar bērzu sulām pludo pāri malām.