šļukt
šļukt šļūku, šļūc, šļūk, pag. šļuku darbības vārds; intransitīvs
1.Pakāpeniski slīdēt, krist uz leju.
PiemēriBikses, zeķubikses šļūk nost.
- Bikses, zeķubikses šļūk nost.
- Sniegs šļūk zemē.
- Sapnī kāpu augstā kalnā un šļuku zemē.
1.1.Slīdēt, krist (no rokām).
PiemēriViss šļūk ārā no rokām.
- Viss šļūk ārā no rokām.
- Strinkšēja kokles, dziedāja vecais, Igauņiem vāles iz rokām šļuka.