margot
margot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; intransitīvs
margojums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Spīdēt, mirdzēt, vizuļot.
PiemēriSaule margo.
- Saule margo.
- Tur, augšā, margoja zvaigznes.
- Gredzenā margo briljants.
1.1.Būt spilgtam, izcelties ar savu spožo krāsu.
PiemēriIeleja margo dzeltenās puķēs.
- Ieleja margo dzeltenās puķēs.
2.transitīvs; joma: etnogrāfija Darināt (rokdarbus, tos izrakstot, rotājot).
PiemēriPa trīs gadi cimdu pāri Kā margot nomargoju.
- Pa trīs gadi cimdu pāri Kā margot nomargoju.