Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
nīcināt
nīcināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju darbības vārds; transitīvs
Panākt, būt par cēloni, ka (kas) iet bojā, zūd, vairs nepastāv; nīdēt.
PiemēriNīcināt kāpas.