Paplašinātā meklēšana
Meklējam nīcināt.
Atrasts vārdos (3):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (170):
- dezinficēt Apstrādāt (ko) ar dezinficējošiem līdzekļiem, lai iznīcinātu kaitīgos mikroorganismus; iznīcināt slimību ierosinātājus mikrobus, baktērijas u. tml.
- antiseptizēt Apstrādāt (ko) ar ķīmiskām vielām, lai iznīcinātu mikroorganismus vai aizkavētu to attīstīšanos.
- sabradāt Ar rupju, netaktisku izturēšanos vai rīcību iznīcināt (ko).
- neitralizēt Ar sārmiem iznīcināt skābes īpašības vai ar skābēm – sārmu īpašības, radot sāļus.
- nopostīt Ar savu iedarbību iznīcināt, bojāt (ko).
- spridzināt Ar sprādzienu šķelt, graut, iznīcināt.
- terorizēt Ar varmācīgām darbībām biedēt, vajāt, izdarīt kaitējumu, iznīcināt.
- izart Arot likvidēt, iznīcināt.
- antibiotikas Ārstniecības līdzekļi (piem., penicilīns, streptomicīns), kas spēj iznīcināt mikroorganismus vai kavēt to vairošanos.
- uzskriet Ātri pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); ātri pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, arī iznīcinātam.
- mulča Augsnes nosegšanas materiāls (piem., skaidas, koku mizas), ko parasti lieto, lai mazinātu mitruma iztvaikošanu, iznīcinātu nezāles.
- dzēst Berzt (ar dzēšgumiju), slaucīt (ar lupatu, roku) u. tml., lai iznīcinātu, padarītu neredzamu (piem., ko uzrakstītu).
- ēst Bojāt, arī iznīcināt (par kaitēkļiem).
- sabombardēt Bombardējot sagraut, iznīcināt.
- nobumbot Bombardējot, metot bumbas iznīcināt, sagraut (ko); sabombardēt.
- nobradāt Bradājot sabojāt, iznīcināt (ko); izbradāt.
- uzbraukt Braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
- nobraukāt Braukājot (pa ko, pāri kam) sabojāt, iznīcināt (to).
- karadarbība Bruņoto spēku darbība ar mērķi ieņemt kādu teritoriju, iznīcināt pretinieka karaspēku, atsist tā uzbrukumus u. tml.
- kara darbība bruņoto spēku darbība ar mērķi ieņemt kādu teritoriju, iznīcināt pretinieka karaspēku, atsist tā uzbrukumus u. tml.; karadarbība.
- aprīt Būt par cēloni, ka (kas) aiziet bojā, tiek iznīcināts.
- dedzinātājs Cilvēks, kas ļaunprātīgi aizdedzina (kādu objektu), lai iznīcinātu.
- sadedzināt Dedzinot iznīcināt.
- nodedzināt Dedzinot panākt, ka (kas) nodeg; dedzinot iznīcināt, nopostīt.
- nodegt Degot aiziet bojā, tikt iznīcinātam.
- sadegt Degot pārvērsties oglēs, pelnos u. tml.; aiziet bojā, tikt iznīcinātam uguns iedarbībā.
- izdedzināt Degot sabojāt, iznīcināt (par uguni).
- izdegt Degot tikt iznīcinātam (parasti no iekšpuses) – par telpu, ēku u. tml.
- izdzēst Dzēšot iznīcināt (rakstu, attēlu u. tml.).
- izecēt Ecējot izraut, iznīcināt (parasti nezāles).
- noārdīt Iedarbojoties (uz vielām, audiem u. tml.), iznīcināt vai pārveidot (tos).
- aplenkt Ielenkt (kādu objektu), lai (to) ieņemtu vai iznīcinātu.
- tralis Ierīce, ko izmanto, lai jūrā atklātu un iznīcinātu mīnas.
- aiziet Iet zudumā; iznīkt; tikt iznīcinātam.
- iznīcinātājs Īpašas militāras vienības loceklis, kura uzdevums bija iznīcināt nacionālos partizānus un to atbalstītājus (pēc Otrā pasaules kara).
- izšķaidīt Izkliedēt, daļēji iznīcināt (kādu kopumu).
- nokost Iznīcināt (augus, to daļas), arī iznīcināt augus (kādā platībā) – par salu, salnu.
- dragāt Iznīcināt (pretinieku, tā spēkus karā).
- samalt Iznīcināt bruņotā cīņā.
- triekt zemē Iznīcināt, arī pakļaut, padarīt padevīgu.
- apkarot Iznīcināt, ierobežot (slimības).
- nodzīt Iznīcināt, likvidēt.
- nozūmēt Iznīcināt, likvidēt.
- noslīcināt asinīs iznīcināt, masveidā slepkavojot.
- izskaust Iznīcināt; iznīdēt.
- izdzēst Iznīcināt.
- kaut Iznīcināt.
- maitāt Iznīcināt.
- nomaitāt Iznīcināt.
- sadragāt Iznīcināt.
- ielenkt Izolēt (karaspēka vienību, grupējumu, militāru objektu), lai to iznīcinātu, pārtrauktu pretošanos.
- saudzēt Izturēties, rīkoties tā, ka (kas, parasti parādība dabā) var pastāvēt, saglabājas, netiek bojāts, iznīcināts.
- diversija Kaitnieciska darbība, lai grautu valsts saimnieciskās, militārās spējas, ietekmētu valsts politiku, kara laikā iznīcinātu pretinieka spēkus un objektus aizmugurē u. tml.
- nokapāt Kapājot (3) sabojāt, iznīcināt (ko) – par krusu.
- izkapāt Kapājot (piem., ar rīksti, pātagu), izbojāt, ievainot, arī iznīcināt.
- izkaplēt Kaplējot attīrīt no nezālēm; kaplējot iznīcināt nezāles.
- trieciens Karaspēka strauja un nepārtraukta virzīšanās, intensīva apšaude, kuras mērķis ir samērā īsā laikposmā iznīcināt pretinieka dzīvo spēku un tehniku.
- pasterizēt Karsēt (produktus) līdz 100ºC temperatūrai, lai iznīcinātu daļu mikroorganismu.
- izdegt Kļūt nejūtīgam, nespējīgam dziļi pārdzīvot, izjust; izzust, tikt iznīcinātam (parasti par jūtām).
- apkost Kožot iznīcināt (daudzus vai visus); nokost.
- ēst Ķīmiski, mehāniski u. tml. iedarbojoties bojāt, arī iznīcināt.
- ierocis Līdzeklis, ko izmanto, lai ievainotu, nogalinātu vai iznīcinātu pretinieka kaujas tehniku, būves u. tml.
- gaurs Liels, savvaļas vērsis Indijā, Dienvidāzijā, kas mūsdienās ir gandrīz iznīcināts [Bos gaurus].
- nožņaugt Likvidēt, iznīcināt.
- izmedīt Medījot iznīcināt (daudzus vai visus dzīvniekus).
- tralēt Meklēt un iznīcināt mīnas ar trali.
- samīdīt Mīdot sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt, nonāvēt.
- nomīdīt Mīdot vai mīdoties piekļaut zemei (augus) un sabojāt, iznīcināt (ko).
- izmīdīt Mīdot, arī mīdoties izbojāt vai daļēji iznīcināt (augus vai vietu, kur aug šie augi).
- graut Militārā darbībā iznīcināt (pretinieku), nodarīt zaudējumus (pretiniekam).
- izmīt Minot, staigājot izbojāt vai iznīcināt; izmīdīt.
- izmīņāt Mīņājot, arī mīņājoties izbojāt vai daļēji iznīcināt (augus vai vietu, kur aug šie augi).
- nomīņāt Mīņājot, mīņājoties (pa ko), piekļaut (augus) zemei un sabojāt vai iznīcināt (tos).
- noknābāt Morāli sagraut, iznīcināt (kādu).
- noknābt Morāli sagraut, iznīcināt (kādu).
- palikt Neaiziet bojā, neiznīkt, netikt iznīcinātam.
- ārdīt Nelabvēlīgi ietekmējot, iedarbojoties, postīt, iznīcināt (jūtas, attiecības u. tml.).
- pieveikt Nevēlami iedarboties, arī iznīcināt (kādu) – par slimību.
- nogalēt Nogalināt; iznīcināt.
- izkaut Nokaut, iznīcināt (daudzus vai visus).
- samīt dubļos noniecināt, pazemot; vardarbīgi iznīcināt
- uz- Norāda uz darbības virzību virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to), arī šādā veidā (kādam, kam) tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
- no- Norāda uz darbību, kuras rezultātā kāds zaudē dzīvību vai kas tiek iznīcināts, izpostīts.
- sa- Norāda, ka (kas) tiek (parasti pilnīgi) sabojāts vai iznīcināts.
- nost Norāda, ka (kas) tiek pilnīgi iznīcināts, nogalināts.
- laukā Norāda, ka darbības objekts tiek iznīcināts, izlietots vai arī nolietojas, bojājas.
- iz- Norāda, ka darbības rezultātā (kas) tiek iznīcināts, likvidēts, sabojāts.
- pret- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme tiek novērsta, iznīcināta, tiek mazināta tās iedarbība.
- pret- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek novērsts, iznīcināts, tiek mazināta tā iedarbība.
- apkost Nosaldēt, ar aukstumu iznīcināt (daudzus vai visus augus).
- apsist Notriecot zemē, sabojāt, iznīcināt (augus) – par krusu.
- aplasīt Ņemot pa vienam, iznīcināt (daudzus vai visus).
- skaust Pakāpeniski likvidēt, arī iznīcināt (parasti ko nevēlamu).
- salauzt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēkam) zūd spējas darboties: arī iznīcināt (cilvēku).
- postīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., celtnes, teritorija, arī vide, vieta) tiek iznīcināts, pārvēršas drupās, arī vairs nepastāv līdzšinējā, vēlamajā veidā.
- likvidēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piem., priekšmets, viela) beidz pastāvēt, eksistēt; iznīcināt.
- nokaut Panākt, būt par cēloni, ka (kas) izbeidzas, izzūd, tiek iznīcināts.
- saglabāt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) nezūd, turpina eksistēt, netiek iznīcināts.
- nobrucināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) nobrūk, tiek iznīcināts.
- pārsvītrot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek zaudēts, iznīcināts, vairs nepastāv u. tml.
- izpostīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairs nepastāv, tiek iznīcināts, aiziet bojā.
- nīdēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) zūd, beidz pastāvēt; pakāpeniski iznīcināt.
- notriekt Panākt, ka (lidojošs objekts) tiek iznīcināts un nokrīt, nogāžas (zemē).
- uzspridzināt Panākt, ka sprāgst; spridzinot sagraut, iznīcināt.
- sadragāt Pārspēt, iznīcināt, parasti bruņotā cīņā; sagraut (2).
- satriekt Pārspēt, iznīcināt, parasti bruņotā cīņā; sagraut (2).
- sagraut Pārspēt, iznīcināt, parasti bruņotā cīņā.
- pasterizācija Pārtikas produktu karsēšana noteiktā temperatūrā (līdz 100ºC), lai iznīcinātu daļu mikroorganismu.
- apēst Patērēt; iznīcināt.
- izdeldēt no zemes virsas pilnīgi iznīcināt.
- pārvērst pelnos pilnīgi iznīcināt.
- samalt (arī samīt, satriekt u. tml.) pīšļos pilnīgi iznīcināt.
- samīt (arī samalt, satriekt u. tml.) pīšļos pilnīgi iznīcināt.
- satriekt (arī samalt, satriekt u. tml.) pīšļos pilnīgi iznīcināt.
- triekt pīšļos pilnīgi iznīcināt.
- satriekt (arī samalt, satriekt u. tml.) drupās pilnīgi iznīcināt.
- triekt drupās pilnīgi iznīcināt.
- neatstāt (ne) akmeni uz akmens pilnīgi nopostīt, iznīcināt.
- nolīdzināt līdz ar zemi Pilnīgi nopostīt, iznīcināt.
- noslaucīt no zemes virsas pilnīgi nopostīt, sagraut, iznīcināt.
- saberzt miltos pilnīgi uzvarēt, arī iznīcināt.
- samalt miltos pilnīgi uzvarēt, arī iznīcināt.
- izraut ar (visām) saknēm pilnīgi, pavisam iznīcināt.
- paplēst Plēšot mazliet sabojāt, iznīcināt (ko).
- saplēst Plēšot sadalīt, sasmalcināt; plēšot sabojāt, arī iznīcināt.
- saplīst Plīstot sadalīties vairākās daļās; plīstot tikt sabojātam, iznīcinātam.
- saplucināt Plucinot sabojāt, iznīcināt (ko).
- Kultūras revolūcija politiska kampaņa Ķīnā (1966–1976), kuras laikā tika iznīcināti vēstures pieminekļi, bibliotēkas, klosteri, represēti inteliģences darbinieki.
- rīt Postīt, iznīcināt (parasti par liesmām, uguni).
- plosīt Postoši iedarboties (uz cilvēkiem), nevēlami ietekmēt, arī iznīcināt (cilvēkus) – par parādībām sabiedrībā.
- ķert Postoši ietekmēt, (daļēji) iznīcināt.
- sapostīt Postot daļēji sabojāt, iznīcināt.
- izpostīt Postot pilnīgi iznīcināt; izjaukt.
- bojāt Radīt pakāpenisku kvalitātes zudumu, daļēji iznīcināt.
- nopostīt Sagraut, iznīcināt (ko).
- noslaucīt Sagraut, iznīcināt.
- nepaliek ne smakas saka par to, kā nav, kas pilnīgi izzūd, aiziet bojā, tiek iznīcināts.
- nav ne smakas saka par to, kā nav, kas pilnīgi izzūd, aiziet bojā, tiek iznīcināts.
- sīksta dzīvība saka par to, kuru grūti nonāvēt, iznīcināt.
- saplosīt Saplēst, saraut gabalos (ko); plosot sabojāt, iznīcināt (ko).
- izšķaidīt Sitienu, triecienu rezultātā tikt sadragātam, iznīcinātam.
- izslepkavot Slepkavojot iznīcināt (daudzus vai visus); slepkavojot iznīcināt daudzus vai visus (kādā vietā).
- izdedzināt Spēcīgi karsējot, ļoti izkaltēt, arī iznīcināt (augus); ļoti izkaltēt (dārzu, lauku), tā ka aiziet bojā augi (par sauli).
- piežmiegt Spiežot, spaidot iznīcināt; arī nonāvēt.
- uzsprāgt Sprādziena, triecienviļņa iedarbībā tikt bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
- izspridzināt Spridzinot iznīcināt.
- saspridzināt Spridzinot sašķelt, sadalīt; spridzinot sabojāt (parasti pilnīgi), arī iznīcināt (1).
- uzbrāzties Straujā gaitā uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); straujā gaitā uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
- triecienuzbrukums Straujš uzbrukums, kura mērķis ir pēkšņi, negaidīti iznīcināt (ko), uzbrukt (kam), vērsties (pret ko).
- torpedēt Šaujot ar torpēdu, iznīcināt, sabojāt.
- izšaut Šaujot iznīcināt (daudzus vai visus).
- fagocīti Šūnas, kas spēj iznīcināt organismā iekļuvušās svešās vielas (piem., mikroorganismus, bojā gājušo šūnu atliekas).
- neiznīcināms Tāds, kas ir tik nozīmīgs, ka to grūti vai neiespējami iznīcināt.
- nesaraujams Tāds, kas ir tik stiprs, noturīgs, ka to ir grūti vai neiespējami saraut, iznīcināt, sadalīt.
- antibiotisks Tāds, kas spēj iznīcināt mikroorganismus vai kavēt to vairošanos.
- antibakteriāls Tāds, kas spēj iznīcināt vai nomākt baktērijas.
- nāvējošs Tāds, kas var iznīcināt (ko).
- (aiz)iet zudumā tikt (pa)zaudētam, zust; tikt izpostītam, iznīcinātam.
- ciest Tikt bojātam, iznīcinātam.
- (aiz)iet bojā Tikt izpostītam, iznīcinātam.
- sakapāt Triecoties (pret ko), sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt (to) – piem., par krusu, lietu.
- samalt Triecoties (pret ko), sadragāt, iznīcināt (to).
- nomīt Uzminot virsū, pieplacināt (augus), sabojāt vai iznīcināt (tos).
- samīt Uzminot, uzkāpjot virsū, sabojāt, parasti pilnīgi, arī savainot, iznīcināt.
- izbraukt Vairākkārt braucot, padarīt nelīdzenu, arī izbojāt, daļēji iznīcināt.
- mīdīt Vairākkārt staigājot, kāpjot virsū, bojāt, daļēji iznīcināt (ko).
- terors Varmācīgu darbību kopums ar mērķi iebiedēt, vajāt, izdarīt kaitējumu, iznīcināt.
- cīnīties Vērsties (pret ko nevēlamu), censties iznīcināt, novērst (to).
- postaža Vieta, kur (kas, parasti celtnes) ir nopostīts, pilnīgi iznīcināts, pārvērsts drupās; tas, kas ir atlicis pēc (kā) postīšanas; graušanas.
- šķaidīt Virzot ko smagu, saspiest, iznīcināt.
nīcināt citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV