izmīt
izmīt -minu, -min, -min, pag. -minu darbības vārds; transitīvs
izmīties darbības vārds; atgriezenisks
1.Minot, staigājot izbojāt vai iznīcināt; izmīdīt.
PiemēriIzmīt dobes, zālienu.
- Izmīt dobes, zālienu.
- Izmīt puķes, zāli.
1.1.Minot, staigājot padarīt viscaur negludu, bedrainu.
PiemēriIzmīts ceļš.
- Izmīts ceļš.
- Izmīta zeme.
- Izmītas kāpnes.
2.Ilgi vai nevērīgi valkājot, panākt, ka (apavi) zaudē formu.
PiemēriIzmītas tupeles.
- Izmītas tupeles.