pieveikt
pieveikt -veicu, -veic, -veic, pag. -veicu darbības vārds; transitīvs
1.Ar fizisku spēku, cīnoties pārspēt, uzveikt.
PiemēriPieveikt ienaidnieku.
- Pieveikt ienaidnieku.
- Stārķis pieveicis odzi.
1.1.Pārspēt, uzvarēt (sporta spēlē).
PiemēriPieveikt pretinieka komandu.
- Pieveikt pretinieka komandu.
1.2.Panākt, būt par cēloni, ka (kas nevēlams) tiek pārvarēts.
PiemēriPieveikt slimību.
- Pieveikt slimību.
- Ārstnieciskās vielas spēj pieveikt dažādus iekaisumus.
1.3.Nevēlami iedarboties, arī iznīcināt (kādu) – par slimību.
PiemēriViņu pieveicis insults.
- Viņu pieveicis insults.
2.Veicot, darot (ko), tikt galā (ar to).
PiemēriPieveikt maratonu.
- Pieveikt maratonu.
- Pārbraucienā bijām pieveikuši vairāk nekā 500 kilometru.