pievārēt
pievārēt darbības vārds; transitīvs
pievarēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
1.Pārspēt, uzvarēt (cīņā, sporta spēlē u. tml.).
PiemēriPievārēt pretinieku.
- Pievārēt pretinieku.
- Kungs rausta plecus un prasa: "Kā tu varēji lāci pievarēt?"
1.1.Pārvarēt, uzveikt.
PiemēriKā pievarēt slinkumu?
- Kā pievarēt slinkumu?
- Mazos pamazām sāk pievārēt nogurums.
- Slimības pievārēts guļu gultā.
2.Pieveikt2.
PiemēriŠo distanci pievārēt būs pa spēkam ikvienam.
- Šo distanci pievārēt būs pa spēkam ikvienam.
- Ceļš līdz Sanktpēterburgai pievarēts 10 stundās.
3.Pilnībā apēst vai izdzert; iztukšot (trauku).
PiemēriPievārēt otro porciju bija pāri viņa spēkiem.
- Pievārēt otro porciju bija pāri viņa spēkiem.
- Uz tītara cepeti aicināsim ciemiņus, jo pāris cilvēkiem nav pa spēkam pievārēt šo milzīgo putnu.
- Pa visiem alus mucu pievārēsim.