pievaldīt
pievaldīt -u, -i, -a, pag. -īju transitīvs, darbības vārds
1.Panākt, ka (kāds, kas) kļūst rāms, mierīgs, savaldīgs.
PiemēriNešpetno puiku neviens nespēj pievaldīt.
1.1.Neļaut izpaust.
PiemēriPievaldīt emocijas.
Stabili vārdu savienojumiPievaldīt mēli. Pievaldīt muti.