pieveikt
pieveikt -veicu, -veic, -veic, pag. -veicu transitīvs, darbības vārds
1.Ar fizisku spēku, cīnoties pārspēt, uzveikt.
PiemēriPieveikt ienaidnieku.
1.1.Pārspēt, uzvarēt (sporta spēlē).
PiemēriPieveikt pretinieka komandu.
1.2.Panākt, būt par cēloni, ka (kas nevēlams) tiek pārvarēts.
PiemēriPieveikt slimību.
1.3.Nevēlami iedarboties, arī iznīcināt (kādu) – par slimību.
PiemēriViņu pieveicis insults.
2.Veicot, darot (ko), tikt galā (ar to).
PiemēriPieveikt maratonu.