Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
ēst
ēst ēdu [ȩ̂du], ēd, ēd [ȩ̂d], pag. ēdu darbības vārds; transitīvs
1.Ieņemt (barību) mutē, (parasti) sakošļāt un norīt.
PiemēriĒst maizi ar sieru.
1.1.Uzņemt barību.
PiemēriĒst brokastis.
2.sarunvaloda Dzelt, kost (par kukaiņiem).
PiemēriDunduri ēd nost zirgus.
2.1.pārnestā nozīmē Nemitīgi pārmest, sagādāt ciešanas (kādam).
3.sarunvaloda Bojāt, arī iznīcināt (par kaitēkļiem).
PiemēriSpradži ēd nost kāpostus.
3.1.Ķīmiski, mehāniski u. tml. iedarbojoties bojāt, arī iznīcināt.
PiemēriRūsa ēd dzelzi.
Stabili vārdu savienojumi(Ēst) ar gardu muti. Ēd laizīdamies. Ēd pirkstus laizīdams. Ēst (ar) gariem zobiem.